svētdiena, 2010. gada 6. jūnijs

nav nosaukuma.

atradu kādu stāstu, rakstītu manā rokrakstā 2008. gada 13.jūnijā let`s read.

Rīts. Plkst. 8:00. Viņa mostas ar smaidu sejā. Nesteidzīgi dodas uz dušu. Mmm, jaunā dušas želeja ar zemeņu smaržu...Kūpoša un arvien smaidoša Viņa ietinas dvielī, iztīra zobus un dodas uz guļamistabu. Pamazām skapja saturs nonāk uz gultas. Hmm, ko lai velk? (..) Lai iet sārtā kleitiņa ar volāniem. Kad Viņa nonāk līdz kurpju plauktiņam, nešauboties tiek atmestas botas un iešļūcenes. Šodienai kaut ko sievišķīgu. Izvēle krīt uz baltām baletkurpītēm ar nelielu papēdīti. Tās ideāli piestāvēs pie mazās auduma rokassomiņas. Gan to, gan kurpes Viņa noliek uz plauktiņa, lai tās gaida savu kārtu. Pēc 5 minūtēm, kad Viņa ienākusi virtuvē, te jau smaržo pēc grauzdiņiem un uz galda ir apelsīnu sulas glāze. Viņa apēd 2 grauzdiņus ar svaigām zemenēm un izdzer apelsīnu sulu. Trauku mazgāšanu Viņa uztic trauku mašīnai. Tā, pulkstens ir 10:00. Atlikusi vēl stunda. Vannasistabas spogulis vēl norasojis no Viņas rīta dušas. (..) Viegls vaigu sārtums, zelta acu zīmulis, melna skropstu tuša, sārts lūpu spīdums un, protams, nedaudz Viņas mīļāko smaržu. Tā, kurpītes un baltā jaciņa - ja nu gadījumā paliek auksti. Somiņā iekrīt Samsung telefons, Gucci maciņš, mentola košļeņu paciņa, lūpu spīdums. Ar smaidu uz lūpām Viņa aizslēdz durvis, iemet atslēgas ar kulonu somā un smaidīga dodas lejā pa kāpnēm. Tieši plkst. 11:00 pie Viņas mājās pienāca...


***

Rīts. Plkst. 10:00. Viņš mostas ar nenosakāmu sejas izteiksmi. Fiksi uzrāvis vienīgās tīrās bikses un vasaras kreklu ar īsām piedurknēm, Viņš dodas uz virtuvi. No tās jau atskan satrauktas rejas. Drīz rejas nomaina apmierināta čapstināšana no bļodiņas. Uz galda parādās bļodiņa ar kukurūzas pārslām ar pienu un Viņš tās ar labpatiku notiesā. Izkošļājis košļeni, Viņš sasmaržojās ar mīļāko odekolonu, uzvilka jaunās Nike botas un iebāza bikšu kabatās telefonu, maku un mājas atslēgas. Tātad, aizslēdzis durvis, Viņš devās pie...

***

Viņi satikās. Pie Viņas mājas Viņi sarunāja, kur ies. Viņš izteica komplimentu par Viņas izskatu un mīļi uzspieda neveiklu buču uz Viņas vaiga. Viņa, viegli piesarkusi, saņēma Viņa roku un piedāvāja iet uz kafejnīcu. Viņas smaržas sajaucās ar Viņa odekolonu un Viņa elpa sajaucās ar Viņas elpu. Un vairs nav svarīgi tas, ka brīvdienās Viņa dodas šopingā, bet Viņš - spēlēt futbolu stadionā, nav svarīgi tas, ka Viņai garšo garneles, bet Viņam hotdogi. Svarīgi ir tikai tas, ka Viņi ir kopā. Viņi gāja vienā solī, elpoja vienā ritmā, sāka runāt vienā laikā... Viņi pabeidza viens otra teikumus, smējās par vieniem un tiem pašiem jokiem... Kafejnīcas pasūtījuma lapā ir ieraksts: `Banānu saldējums ar šokolādes mērci x2`, jo Viņi to pateica vienlaicīgi, par ko viesmīlei bija jāsmejas. Viņi pasmejas par viesmīles smieklīgajām kurpēm un Viņam zvana. Tie ir Viņa draugi, kas aicina iet uz ballīti. Viņš atsakās un izslēdz telefonu. Tiek atnests saldējums un Viņš to apēd vienā mirklī, kamēr Viņa ēd lēnām un nesteidzīgi. Viņš skatās, kā Viņa ēd. Viņa atbild skatienam un pasmaida. Seko Viņu pirmais skūpsts. Viss notiek neveikli, bet tomēr skaisti. Viņi negribīgi un neveikli atraujas viens no otra, kad tā pati viesmīle ar smieklīgajām kurpēm atnes rēķinu. Viesmīle smaida, jo redzējusi, kā Viņi skūpstās. Viņi nolemj doties uz kādu nomaļāku vietu. Viņš piedāvā iet uz pludmali un Viņa piekrīt, jo, tāpat kā Viņš, dievina jūru. Uz galda noripo divu latu monēta, Viņa paņem somiņu un jaku. Pēc kāda laika vientuļajā pludmalē ir divi basu kāju pāri. Jūrā ūdens izrādās silts un abi gandrīz vienlaicīgi paziņo savu lēmumu - derētu izpeldēties. Viņam nekas nav pretī peldēties ar visām drēbēm, bet Viņai žēl savas kleitiņas. Viņi dodas pie Viņas uz mājām. (..) Viņš kautrīgi novelk botas. No guļamistabas atskan satraukta čaukstināšana un klusas lamas, kas nozīmē to, ka Viņa nevar atrast savu jauno balto peldkostīmu. Samierinājusies ar to, ka kārtējo reizi aizmirsusi laukos pie omes, Viņa uzvelk gaiši zilo ar puķēm. Šoreiz Viņa izvēlas džinsu svārciņus, baltu krekliņu, zeltītas iešļūcenes un, protams, auduma rokassomiņu. Viņš, kā izrādās, ir virtuvē un pēta Viņas fotogrāfijas uz ledusskapja. Viņa klusu dodas uz vannasistabu, noņem kosmētiku un uzklāj saules aizsargkrēmu. (..) Mati tiek atglausti ar zeltīto matu stīpiņu un somiņā tiek iemesta balta matu gumija. Tā, laikam Viņa ir gatava. Tikmēr Viņš jau paspējis izpētīt Viņas grāmatplauktu un ieslēgt TV. Kad Viņa iznāk no vannasistabas, Viņam nav vārdu. Viņš atkal pasaka kādu muļķīgu komplimentu un Viņa smaidot pateicas. Pēc 10 minūtēm Viņi jau ir jūrā. Viņi šļakstījās, sacentās, nira un skūpstījās. Tik jautri abiem bija pirmo reizi. Bet diemžēl bija jau vakars un Viņai bija laiks iet mājās. Viņš, pilnīgi izmircis, pavadīja Viņu (tikpat slapju) mājās. Viņa piedāvā Viņam uzkāpt augšā un iedzert tasi kakao ar cepumiem, bet Viņš atsakās. Citu reizi. Mīļš skūpsts uz atvadām, īss `čau` un Viņš dodas mājup. Viņa skumji noskatās Viņam pakaļ un iet iekšā...

***

Durvis aizveras un noklaudz, Viņa novelk iešļūcenes, nomet somiņu un pārvelk slapjās drēbes pret šortiņiem un T-kreklu. Drēbes nonāk uz balkona žāvēties. Īss `Labvakar` kaimiņienei, kas ziņkāri izkārusies pa logu, Viņa aplej puķes no dzeltenās lejkanniņas un dodas iekšā. Uz pannas čurkst sviests un tējkannā silst ūdens. Drīz sviesta piciņa izkūst un uz pannas parādās garneles, Viņas mīļākais ēdiens. Krūzē ielīst karsts kakao, uz šķīvīša ir ceptas garneles un dārzeņu salāti. To visu Viņa ņem līdzi uz guļamistabu, kur tiek ieslēgts TV, jo sākas Viņas mīļākais modes raidījums. Atkal traukus nomazgā labā palīdze trauku mašīna un Viņa dodas dušā. Mmm, atkal jau superīgā zemeņu dušas želeja, tad zemeņu ķermeņa losjons, zobu pasta un sejas krēms, Viņa izķemmē savus garos, blondos matus un dodas lasīt grāmatu. Telefons paziņo, ka pienākusi jauna īsziņa. Tā ir no Viņa: `Paldies Tev par šo burvīgo dienu! Es to nekad neaizmirsīšu... Arlabunakti! :*` Viņa aizsūta atbildi un aizmieg ar smaidu sejā. Nakts. Plkst. 23:00.

***

Viņš svilpodams aiztaisa dzīvokļa durvis un sabužina suņuku, kas dabū barības papildporciju. Kaut kādas vakardienas kotletes, alus bundža, Viņš pārvelk slapjās drēbes un nomet tās uz vannas malas. Virtuvē tiek ieslēgts futbols, kuram parasti Viņš pievēršas ar visu sirdi un dvēseli. Tikai ne šodien. Šodien visas Viņa domas ir pievērstas Viņai. Viņš atceras Viņas skanīgos smieklus, zilās acis, rūpīgi nolakotos nadziņus un zīdainos matus. Viņas apburošo smaidu un burvīgi uzrauto deguntiņu. Nedomājot, Viņš paķer telefonu un uzraksta pirmo, kas ienāk prātā. Pēc brīža pienāk atbilde. Tikai tad Viņš izlasa, ko pats uzrakstījis un saprot - ES ESMU IEMĪLĒJIES! Viņš iekrīt gultā un aizmieg ar tādu pašu smaidu sejā. Nakts. Plkst. 23:00.

***
Pēc pieciem gadiem.

Rīts. 9:00. Viņi mostas abi ar smaidu uz lūpām, kam seko skūpsts. Kopā iet dušā. Kopā tīra zobus. Viņa izvēlas drēbes sev un Viņam. Uz virtuves galda ir tie paši grauzdiņi. Tikai tagad to ir divreiz vairāk. Tagad ir divas apelsīnu sulas glāzes. Viņš ieliek traukus trauku mašīnā. Viņa uzkrāsojas un sasmaržojas. Viņi dodas uz veikalu. Abi kopā. Jo nu Viņi ir precējušies un oficiāli dzīvo kopā. Nopirkuši savus iecienītākos kārumus, pie kases abi pastiepj roku pēc vienas un tās pašas košļeņu paciņas un iesmejas. Viņš paņem divas un samaksā par pirkumu. Visi kārumi tiek notiesāti parkā uz soliņa un Viņi atkal jūtas kā pusaudži, kas sarkst pie katra vārda. Viņš apskauj Viņu un abi dodas mājās. Viņa iesaka pēc tam iet uz pludmali un Viņš smaidot piekrīt. Tiek atslēgtas dzīvokļa durvis. Pie atslēgas karājas divi atslēgas piekariņi - Viņu abu vārdu pirmie burti...

***

tagad man pašai vairs nepatīk. bet toreiz, 2 gadus atpakaļ, es biju knapi sākusi rakstīt, šis droši vien ir viens no pirmajiem stāstiem, kas bija par nopietnu tēmu - ne vairs par bērniem, dzīvniekiem un rotaļām. lai gan es arī tagad rakstu par dzīvniekiem, tomēr tas ir savādāk nekā toreiz. lai nu kā, man šis stāsts ir svarīgs un būtu žēl, ja tas pazustu/es to vairs nevarētu izlasīt. šodienai vienīgā doma par nezūdamības likumu un zudušajiem 13. gribu rītdienas pēcpusdienu, kad eksāmeni beidzot būs galā. gribu milzumdaudz saldumu un karameļu tēju. es gribu jūs visus samīļot, jo esmu atradusi kaut ko sev ļoti mīļu, šo stāstu, un jūtos vairāk kā labi. novēliet man rīt veiksmi, veiksmi jums pašiem un atā. uz tikšanos. (: