Gadījās TV trāpīt tieši uz filmas "
Expecting Mary" sākumu un tā taču ir gandrīz neiespējama gadīšanās - bezmērķīgi slēgājot TV kanālus turp-šurp, actually uztrāpīt uz jebkā sākumu. Tad nu skatījos un likās plus-mīnus skatāma filma, bet pēcgarša palika nu tāda...Nepatīkama.
Uzmanību, SPOILERIS! Stāsts ir par 16 gadus vecu meiteni stāvoklī, kas aizbēgusi no stingrās mātes un dodas pie tēva - rokzvaigznes. Diezgan sirreāls un bērnišķīgs sižets, ja tā padomā. Bet tālāk ir vēl... Apstākļu sakritības dēļ viņa nonāk pie vientuļas dejotājas pusmūžā treilerparkā ar tikpat vientuļām sievietēm, sivēnu un vēl visādām dīvainībām. Protams, ka tēvs dodas tūrē un meičai jāpaliek treilerparkā, jo viņai, nabadzītei, nekur citur nav, kur iet. Nu, tiešām, bezgala oriģināls (šoreiz sliktā ziņā) sižets. Bet nu tā doma visai skaidra - tava ģimene nav tikai bioloģiskā ģimene. Tie ir arī visi tie cilvēki, ko tu vēlies saukt par savu ģimeni, kas tevi atbalsta, mīl un saprot, pat ja jūs nesaista nekādas radniecības saites. Kāpēc, lai to saprastu, meičai vajadzēja palikt stāvoklī, nonākt treilerparkā un auklēt sivēnu, es nezinu. Netika atklāts arī tas, kāpēc viņa palika stāvoklī un kas ir tēvs, man tas lika aizdomāties par to, ka grūtniecība bija tikai uzmanības pievēršanas veids (kā līdzīgi viņa arī stāstīja treilerparka "mammai"). It kā viss būtu skaidrs, stāsta morāle uztverta, visi laimīgi un tā. Bet mani aizķēra un šokēja beigas. Pirmkārt, filmā ievērptie Ziemassvētki un Jēzus Kristus (meitenes vārds - Mērija, kas angliski tā pati Marija vien ir) dzimšana, tas viss likās tik nedabiski (kā vispār var likties dabiska aina, kurā dzemdības notiek labi ja minūti, nabassaites vispār nav kā tādas un tikko dzemdējusī meitene jau raušas sēdus - dzemdības, cik man zināms, tā nenotiek). Otrkārt, biedējoši
svētā mūzika un gaisma. Bet pats galvenais un absurdākais tajā visā man likās treilerparka "mammas" stāsts par to, kā šai 17 gados arī bijusi meita un viņa atdevusi to pārim, kam nevarēja būt bērnu..Viss jau, kā pienākas tādiem stāstiem, tu teiksi. Tātad Mērija droši vien savu bērniņu paturēja? Ha. Te tev nu bija. Tāpat atdeva pārim, kas pazaudēja pēdējo iespēju kļūt par vecākiem, un izskatījās, ka pēc atkalapvienošanās ar savu mammu par tādu bēbi vispār aizmirsa.
Tā ir viena no man neizprotamākajām lietām - kā var jebkad, jebkādā situācijā atdot prom savu bērniņu? Labi, es saprotu, ir reizes, kad meitenei/sievietei ir nepieciešams aborts, bet jau dzimušu, veselu (arī ne-veselu) bērniņu, ko tu esi turējusi rokās, auklējusi, barojusi... Es saprotu, tā ir tikai filma, bet vai tad tā nenotiek arī dzīvē? Par sevi agrāk domāju, ka nekad negribēšu bērnus, ka man gluži vienkārši neatliks viņiem laika, tad labāk vispār ni-ni. Bet nu jau tādu domu esmu atmetusi, pat esmu prātojusi, ka liela bēda nebūtu, ja paliktu stāvoklī kaut vai tagad (bet tomēr, tfu, tfu, tfu). Nu, laikam jau par agru vēl, bērns - tas nav tikai zīdainītis, kas jābaro, jāliek gulēt, jāaijā un jāved pastaigāties. Tas ir cilvēks, kam jāmāca, kas ir pareizi, kas ir labi, kā drīkst un kā nedrīkst, jāatbild uz jāutājumiem "Kā?" un "Kāpēc?" Saprotu, ka es tam nebūšu gatava vēl ilgi, jo pati nezinu daudz par labo un slikto, pareizo un nepareizo. Pagaidām vados pēc savas saprašanas, saviem dzīves principiem, bet bērna audzināšanā jāapzinās arī tas, ka ir otrs cilvēks, kas arī to bērniņu sauc par savu, kura viedoklis un dzīves nostāja ir tikpat svarīga, un tas jāņem vērā, mācot mazajam to labo un slikto.
Man liekas, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc man kādu laiku vēl nebūs bērnu. Ar autiņiem un brēkšanu es domāju, ka tiktu galā (tā noteikti saka visas, kam vēl nav bērnu).
Bet, turpinot to filmas tēmu, kas mani aizskāra, tā nevērība, ar kādu jaunā "māmiņa" izturējās pret bērnu, jau viņam vēderā esot, tad atkal prieks un laimes asaras, bet pēc bērniņa piedzimšanas tā laime nokļuva pie citiem cilvēkiem. Kā? Kāpēc? Es ar tādu wtf sejas izteiksmi arī līdz titriem arī nosēdēju. Nu, es nezinu, man tas tik nejēdzīgi likās, komplektā ar salkano tekstiņu a la "mamma mani nemīl, tāpēc es nezinu, kā ir būt mātei un nemācēšu mīlēt pareizi savu bērnu". Da labi. Viss. Es eju gulēt. ((:
