jānēvarbūt.

smejos par tikko nopirktā žurnāla rakstu. `Randiņš pēc noteikumiem` - vēsta virsraksts, zem tā 20 punkti, kas jādara randiņā. vai tiešām jāseko šiem likumiem, lai randiņš izdotos? vai tiešām visas attiecības var likt vienā maisā? vai tiešām visi zēni, nu labi, puiši, ir tik vienādi, ka tikai ar šiem likumiem kaut kas vispār var sanākt? skumji, skumji. un šis raksts jau nav tāds vienīgais. jau esmu lasījusi vairākus rakstus par to, kā labāk izturēties džeku klātbūtnē, par ko ar viņiem runāt, ko vilkt mugurā un ko darīt, lai neizgāztos. pie tam šie likumi dažādos vai pat vienā un tajā pašā žurnālā bieži vien nonāk pretrunās. visu mūžu es esmu domājusi, ka džeki tomēr ir tādi paši kā mēs, meičas, un ka viņiem nevajag īpašu attieksmi, nevajag kaut kādus likumus. protams, pucēšanās pieder pie lietas, tiktāl es piekrītu. bet - visas šitās pirmās frāzes, lai viņu ieinteresētu, visi tie padomi, kas, manuprāt, ne pie kā laba nenoved. nu, piemēram, meiča nopērk žurnālu un randiņā cītīgi seko līdzi visiem likumiem. nu, pieņemsim, ka viņiem sapas un atiecības nonāk jau tālāk. viņš atnāk pie viņas mājās, gaida, piemēram, kad viņa sataisīsies pastaigai. atrod uz galda žurnālu. intereses un ilgās gaidīšanas dēļ izlemj nedaudz ielasīties. atrod rakstu par tiem randiņu likumiem. jā, var gadīties, ka pat izlasa un atceras par viņu pirmajiem randiņiem. saskata acīmredzamo līdzību starp šiem likumiem un viņa meitenes izturēšanos randiņos. man liekas, ka viņš nebūs priecīgs par tādu `sakritību`. vēl vairāk, viņam pat var sākt likties, ka meitene visu šo laiku ir vadījusies pēc kaut kādiem noteikumiem un varbūt pat dzīvē vispār paļaujas tikai uz glancētajiem žurnāliem. tas ir tikai mans piemērs, liekas, diezgan pamatots. man liekas, ka, lai randiņš un vispār attiecības izdotos, vajag tikai neko no sevis netēlot ne vienam, ne otram, uzturēt sarunu par da jebko, lai tikai ir forši, smieklīgi un ir, ko atcerēties. pat jau ar džeku nekas nesanāks, labāk palikt atmiņā gan sev, gan viņam ar foršu randiņu. tas arī viss.