I forgive.

Es lielāko daļu sava mūža dzīvoju, domājot, ka nav svarīgi, vai es esmu kādam piedevusi, jo who cares. Man likās, ka nevienam nevajag manu piedošanu, ka nevienu manas īstās emocijas neinteresē. Uzskatīju, ka, ja cilvēks izdara ko sliktu un man neatvainojas, it's not a big deal, pārdzīvošu, nav jau pirmā reize. Un tā sāka uzskatīt arī apkārtējie. Pirms kāda laika es attapos, ka pie manis vairs neviens nav vērsies, lai atvainotos in a loong, loong time. Nedaudz skumji. Tagad es saprotu, cik svarīgi man pašai ir just to, ka esmu piedevusi cilvēkam, just, ka viņš kaut nedaudz nožēlo nodarīto. Nelaimīgu mani padarīja nepiedotie pāridarījumi, līdz galam nepateikti vārdi. Un beidzot es reizi par visām reizēm gribu šo piedošanas parādu sev atlīdzināt. Gribu atbrīvot sevi no noklusētā aizvainojuma un norītajām asarām. Izklausās briesmīgi dramatiski, nē, patiesībā viss ir gaužām vienkārši un banāli, lielas drāmas manā dzīvē, paldies Dievam, nav bijušas un es ceru, ka nebūs. Vismaz es pati esmu apņēmības pilna no tādām izvairīties, scēnas un asaras pa gaisu nav manā garā. They say - people change, bet nu mans riebums pret skandāliem paliks mūžu mūžos. Āmen. Atgriežoties pie jautājuma - kāpēc es sāku rakstīt šo ierakstu - jāsaka, ka īpaša iemesla nav. Es tikpat labi varēju visu sakārtot pa plauktiņiem savās domās vai rūtiņu kladē. Bet varbūt vajag, lai ne tikai es uzzinu par to, cik būs labi, kad būšu piedevusi visiem, kam gribu piedot.
Man šķiet, vislielākie dzīves pāridarījumi saistās ar manu tēvu. Nēnēnē, izslēdz fantāziju. Tikai lasi. Diezgan klasiska un, kā jau teicu, banāla situācija - viņš sāka dzert un spēlēt automātus, nospēlēt tur visu algu. Tam nāca klāt kašķi un kliegšana mājās, līdz kādā dienā viņš uzdrīkstējās pacelt roku pret mammu. Tas bija pēdējais piliens un, man šķiet, kopš tās dienas, kad mēs sakravājāmies un ar pirmo vilcienu aizbraucām pie vecvecākiem, mamma tajā dzīvoklī nav savu kāju spērusi. Morāle jau nav tajā, ka es būtu sāpināta, ilgus gadus es nespēju viņam piedot par to, kas bija jāpiedzīvo mammai. Un tagad, redzot viņu laimīgu, es patiešām priecājos, ka vecāki izšķīrās. Skan dīvaini, bet mums abām tā bija labāk. Es teicu - pāridarījumi - daudzskaitlī. Nu jā, fakts, ka vairākus gadus par mani viņš nelikās ne zinis, alimentus mamma izcīnīja caur tiesām. Plusā visam nāca fakts, ka es par viņa kāzām uzzināju no cita cilvēka, pašā kāzu dienā. Nē, mums ar tēti ir labas attiecības, reizi gadā tiekamies, regulāri sazvanāmies. Bet tās noteikti nav tādas attiecības, kā lielākajai daļai bērnu ar saviem tēviem. Es vienkārši viņam neuzticos, vismaz ne tā, kā vajadzētu uzticēties. Tomēr, lai arī esmu apradusi ar šo domu, vēlos to mainīt. Vēlos kādreiz, varbūt pēc gada, varbūt pēc desmit gadiem, kārtīgi ar viņu par visu parunāt, par visu pagātni, uzzināt viņa viedokli un dzirdēt atvainošanos, īstu, no sirds. Gribu, lai viņš zina, ka piedodu viņam visu, ka nav vairs nekā, ko es turētu sevī. Bet vēl ne. Nedomāju, ka tagad būtu gatava šai sarunai. Gribēju tikai pateikt sev un domās arī tētim, ka viss ir piedots. Aizmirsts ne, bet piedots. Nav aizvainojuma, nav šaubu. Es Tev piedodu.
Tas arī ir, man šķiet, svarīgākais. Visu pārējo es varētu vispārināt - es piedodu jums visiem, kas jebkad tīšām vai netīšām man nodarījuši pāri, mani nodevuši, pievīluši. Piedodu no visas sirds, pat nesagaidot jūsu atvainošanās. Man vairs nerūp,vai jums rūp. Es gribu, lai manī vairs nebūtu nekādu aizvainojuma pēdu, tā tas arī būs. Es piedodu visiem, visiem, atbrīvoju sevi no nepatīkamām emocijām.
Sajūta ir laba, patiešām. Strādāt ar sevi nav viegli, nav viegli iet tos soļus, lai panāktu vēlamo rezultātu - piepildītāku un laimīgāku dzīvi. Bet es cenšos, es to spēju.
P.S. Lai arī viņi noteikti šo neizlasīs, lai domās mana atvainošanās aizceļo uz visu cilvēku sirdīm, kam es jebkad esmu nodarījusi pāri - Piedodiet man par visu slikto, kas bijis. Es savā dzīvē nožēloju tikai citu cilvēku sāpināšanu, vairs neko.
P.P.S. Maza aptauja:

Vai tu uzskati, ka piedot var visu? Ja nē, tad ko, tavuprāt, piedot nevar nekad?

• "Manuprāt, var piedot visu, bet ir savas robežas, protams, ja tas atkal atkārtojas, tad otrreiz vairs nē." 
• "cilvēka izmantošanu savtīgos nolūkos" 
• "Piedod var visu. Tā, manuprāt, ir lielākā māksla." 
• "Piedot var visu, manuprāt, bet aizmirst gan nē." 
• "Daudzas lietas pat nav jāpiedod." 
• "nevar! es nedomāju,ka kāds varētu piedot kādam,kurš ir nogalinājis kādu tuvu cilvēku. Atkārtotu krāpšanu,diršanu! un vēl riebīgi ir tad,kad tu draugam kurš ir dirsā palīdzi,bet,kad ir otrādi neviens nav,kas palīdz!" 
• "Manuprāt, piedot var visu. Jā, pilnīgi visu. Pavisam noteikti dažādās situācijās tas nav viegli, vienkārši un tā. Tomēr tikai piedodot var aizmirst, protams, aizmiršana prasa laiku, iespējams daudz laika, iespējams daudz, daudz laika, bet nepiedodot vienmēr kaut kur aizkavējas aizvainojums un ir sarežģītāk dzīvot tālāk." 
• "atkarīgs no cilvēka un viņa pacietības mēra" 
• "Piedot var pasakot - piedod. Bet sirdī domā savādāk. Tur iekšā, ne vienmēr piedod, ja tas ir sāpinājis." 
• "manuprāt, nevar piedot kaut ko atkārtotu." 
• "protams,ka neuzskatu. kkādus slepkavības mēģinājumus vai tuvu cilvēku galīnāšanu. ļoti lielu apmelošanu, nodiršanu, neuzticību" 
• "hmm... teorētiski jau piedot var visu. bet jautājums, vai vajag ? man šķiet, nepiedodamas tmr ir tādas lietas kā nodevība. bet, saprotams, jāskatās jau pēc apstākļiem, situācijas kopumā un tā" 
• "vienreiz ta var būt tada muļķīga mirkļa darbība bet otreiz tā jau ir pārdomāta rīcība... nepiedotu krāpšanu un vienaldzību " 
• "ir lietas, ko nevar piedot " 
• "man liekas ka nevar piedod slepkavību, lielu zādzību un vēl ko nenāk vairāk nekas prātā." 
• "VAR JA GRIB" 
• "Manuprāt, nevar piedot slepkavību, nevar piedot izvarošanu. Nevar piedot, ja salauž sirdi. Jā, muļķīgi skan, bet es uzskatu, ka nevar piedot cilvēkam, kurš Tevi pamet. Vienmēr iekšā paliek kluss aizvainojums."
• "piedot nevar to, ja kāds izčakarē tavu dzīvi pilnībā, tikai lai izglābtu pats savu pakaļu baidoties no sekām."
• "Visu nevar piedot. Piedot var tikai tik daudz, cik tev ir mīlestība pret otru cilvēku. Ja partneris dod pretī sūdu, kas ir vairāk, nekā tava mīlestība, chances are tu nekad nepiedosi. Redz, uzticība vienam pret otru ir vienreiz dota. Sadirs uzticību un to tu nekad vairs nespēsi atgūt."
• "Nevar piedot visu .. nu vismaz es nevaru. Pašlaik nenāk nekas tāds galvā, ko nekad nekad nekad nevarētu piedot."
• "Es uzskatu, ka visu nevar piedot. Ja cilvēks ir ļoti lielā mērā nodarījis otram pāri, tad ir ļoti grūti piedot...laigan ja cilvēks nespēj piedot otram cilvēkam, tad šī apziņa viņā būs visu laiku. Šie abi cilvēki nebūs laimīgi...ta tas vnk ir"
• "Ir lietas, kuras nav iespējams piedot - bet tad tam ir jabūt kaut kam ļoti traģiskam! un tas arī atkarīgs no cilvēka, ja viņš Tev tiešām kaut ko nozīmē, tad ir iespējams arī piedot!"
• "visu nevar. slepkavību, melošanu, nodiršanu"
• "visu nevar piedot. otreizēju nodevību, slepkavību."
• "Piedot var, bet dažas lietas nav vērts piedot"
• "ir iepējams piedod visu, ja vēlas."
• "krāpšanu nevarētu piedot."