le bonheur.

Laime - tā ir psiholoģiska un fizioloģiska apmierinātība. Ar sevi, ar citiem, harmonija ar pasauli un dabu. Laime var būt arī konstanta, bet ne visiem. Tikai cilvēks, kurš atkož laimes formulu, spēj savu laimi noturēt pats un tam nevajag rozā brilles pilnīgai laimei. "Laime vienatnē nav pilnīga laime." /A.Dimā/ - šim es piekrītu tikai daļēji. Laime ir iespējama vienam, bet tā būs puse no laimes, tā būs katra personīgā laime, spēja pieņemt sevi, mīlēt sevi. Bet ir nepieciešami citi cilvēki, ko mīlēt, kas liek justies mīlētam. Ja mēs mēģinātu šodien atrast laimes formulu un pēc tās izrēķināt laimes kvadrātvienādojumu, tad pirmais solis būtu: Iemīli sevi. Pieņem sevi tādu, kāds esi, un pielāgo sevi tikai tad, ja pašam liekas, ka tā vajag, nevis, ja to pieprasa citi. Izvērtē, cik objektīva ir apkārtējo kritika un maini sevi tad un tikai tad, ja pats jūti nepieciešamību to darīt. Un notici, ka esi pelnījis laimi. Otrais solis: Iemīli citus cilvēkus. Centies vienmēr meklēt cilvēkos to labāko, atrast tās rakstura īpašības, kuras tu cilvēkos parasti meklē, un nekritizē visu laiku par tām, kas tev nepatīk. Atceries - kādam šīs tev nepieņemamās īpašības liekas pašas labākās, vajadzīgākās. Iemīlēt cilvēkus ir vienkārši, grūtāk ir iegūt pretmīlestību. Grūtāk, bet ne neiespējami. Man liekas, ka vienkāršākais ir tiekties pēc cilvēkiem, tad tie tieksies arī pēc tevis. Nu, ir taču vienkārši? Atslēga ir tajā, kā tu tiecies. Nelīdzēs uzmācība, lieka greizsirdība un uzmanības koncentrēšana tikai uz citiem. Visiem taču zināms, ka jāizturas pret citiem tā, kā tu vēlies, lai izturas pret tevi. Nu re. Patiesībā cilvēkus iemīlēt ir ļoti vienkārši, viņi/mēs taču ir tik dažādi, katrs ir tik unikāls un neatkārtojams. Atliek tikai ieskatīties katrā cilvēkā dziļāk, nevis spriest pēc vispārīgām lietām un citu viedokļa. "Augstākā laime dzīvē ir pārliecība, ka tevi mīl, mīl tevis paša dēļ vai, precīzāk sakot, par spīti tev pašam." /V.Igo/ Lūk, ja tu iemācīsies mīlēt sevi un citus, jutīsies laimīgs, jo tavā dzīvē nebūs nepatīkamu emociju, saistītu ar cilvēkiem. Tas ir, būs, bet ne tik bieži, lai tu to pagūtu ievērot. Trešais solis: Uztver visu vienkāršāk, vieglāk. (atcerējos, ka Reinikam pat bija tāda dziesma, well, tu drīksti ieslēgt to fonā, ja palīdz) Pārstāj satraukties par lietām, kas neskar tevi, piemēram, prezidenta vēlēšanām Irānā, premjera jauno mašīnu vai slavenību šķiršanās prāvām, narkotiku atkarībām. Tas viss nav tavs, tā nav tava dzīve, tie nav tavi tuvie, tātad, tam visam nevajadzētu tevi satraukt. Protams, tu to visu drīksti zināt, ja tevi interesē, bet neļauj, lai tevi neskarošas problēmas iesēžas tavā galvā. Mums katram ir savas problēmas, sāc risināt savējās. Man šķiet, ka egoistiem šajā ziņā ir vieglāk, jo viņi galvenokārt domā par sevi, nevis rakājas pa citu netīro veļu un labo citu pieļautās kļūdas. Egoistam ir dziļi nospļauties, kas notiek ārpus viņa dzīves, viņu interesē viņš pats un tuvākie cilvēki, tas ir viss. Lai cik tas neizklausītos absurdi, egoisti arī laikam ir tie laimīgākie, jo mīl sevi. "Pasaulē ir divas laimes: viena maza – pašam būt laimīgam, otra liela – paradīt laimīgus pēc iespējas vairāk cilvēku." /V.Igo/ Un šitā gan egoistiem nav, viņi nejūt vajadzību kaut ko darīt, lai citi būtu laimīgi. Tāpēc, ceturtais solis būtu: Esi egoists, bet tikai mazliet, tik, cik vajadzīgs, lai mīlētu sevi visvairāk. Brīvo laiku, kas paliek pāri pēc sevis mīlēšanas, atvēli citiem, padari laimīgus arī citus cilvēkus. Liec tiem smaidīt, smieties, dāvini tiem pozitīvas emocijas, labas atmiņas un savu atbalstu. Pārliecini viņus par savu nesavtīgo mīlestību, dod tiem iemeslu tev uzticēties. Jā, iemācies arī tu uzticēties citiem, tas patiesībā ir sasodīti grūti, ja esi agrāk bijis sāpināts, pievilts, bet es esmu pārliecināta, ka tu to spēj. Ja to spēju es, tad vari arī tu. Piektais solis: Atrodi savu vietu pasaulē. Atrodi to, kas tev vislabāk patīk, attīsti savus talantus, meklē arvien jaunus hobijus, jaunas iespējas. Izmanto visus resursus, ko dzīve tev sniedz, un esi pateicīgs par tiem. Ja to visu apvienotu, sanāk ļoti svarīgs solis, sestais: Iepazīsti sevi. Uzzini, kas tev sniedz prieku un no kā tu bēdz, kas tevi skumdina, kas smīdina utt. Tas dos tev iespēju pilnveidot sevi, tiekties pēc pozitīvām emocijām un negatīvās pārvērst pozitīvajās. Tu taču zini, ka nav liela māksla saskatīt pozitīvo skaistās un priecīgās lietās, cilvēkos. Bet pamēģini meklēt tikai pozitīvo viscaur negatīvās un skumjās lietās, uzreiz pamanīsi, ka tas vairs nav tik vienkārši. Bet zini - es to iemācījos. Es iemācījos salikt katrus divus mīnusiņus kopā vienā plusiņā, paldies matemātikai par šo lielisko salīdzinājumu. Atkal - ja es varu, vari arī tu. "Laimīgais redz sieru, nelaimīgais tikai siera caurumus." /V.Gorodskovs/ Lūk tā. Es apbrīnoju bērnus, kas ir laimīgi tāpat vien, viņi vēl nav iepazinuši dzīves netaisnību, skarbumu, vēl nav jutuši patiesu vilšanos un dusmas. Viņiem viss liekas skaists, katru jaunu dienu tie sagaida ar smaidu. Jā, no šī teikuma tu vari izsecināt septīto soli: Atgriezies bērnībā, iemācies domāt kā bērns. Nē, tas nenozīmē, ka tev jāsāk spēlēties un kauties. Tev jāpriecājas par elementārām lietām. Mana māsa gandrīz katru dienu kādam pieiet klāt, apskauj un pasaka "Es tevi mīlu". Tu tā varētu? Pamēģini katru dienu cilvēkiem, ko mīli, atgādināt par to. Rīt ir Valentīndiena, kurā visi pēkšņi atcerēsies par mīlestību un skries pirkt dāvanas. Manuprāt, tas ir lieki. Kāda jēga no vienas dienas, ja cilvēks nespēj jebkurā gada dienā tāpat vien sagādāt mīļajiem pārsteigumus vai vienkārši pateikt "Es tevi mīlu". Tas patiešām ir sadodīti vienkārši, pamēģini. Astotais: Veido savu laimi pats, neskaties uz citu laimes iemesliem, neapskaud citus. "Laime vienmēr ir subjektīva – vienu un to pašu apstākļu kopums vienu dara laimīgu, otru – nelaimīgu." /R.Ezera/ Es visu laiku saku, ka nevajag būt līdz galam egoistam, bet, ja mēs pievēršamies tieši tai mazajai katra cilvēka egoistiskajai daļiņai, man patīk šis citāts: "Nav jēgas atteikties no baudījuma tāpēc, ka otram no tā jāatsakās, un liegt sev laimi tāpēc, ka cits ir nelaimīgs." /S.Cveigs/ Ahh, es tagad atradu tik daudz lielisku citātu, kas perfekti izsaka to, ko es gribu pateikt cilvēkiem, kas apgalvo, ka ir nelaimīgi. Kaut vai šie Zentas Mauriņas vārdi: "Katram atsevišķam cilvēkam es gribētu teikt: tu nemaz nezini, cik laimīgs esi, un tālab esi saīdzis. Staigāt, elpot, ceļot, vai tas nav prieks? Vai tu neesi savu vaigu piekļāvis bērza zīdainajam stumbram? Un vai tu savas dvēseles un miesas tērpu esi saskaņojis ar koka daiļumu? Vai tu esi redzējis priedi, kas saules norietā laistās kā izkausēts varš? Ar redzīgām acīm tu esi akls, ar dzirdīgām ausīm – kurls, ar veseliem locekļiem tu kverni bezdarbībā un blenz tikai pats sevī, uzlūkodams sevi par nelaimīgu un nezinādams, cik daudz prieka vari dāvāt saviem tuvcilvēkiem. Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem (..)" Tur vēl bija par Dievu, bet es kā ateiste tos vārdus izlaižu. Par tām reliģijām es saku tā: ja tā dara tevi laimīgu, ir saskaņā ar to, ko tu dzīvē vēlies un palīdz attīstīties - lūdzu. Tici, kādam Dievam vien vēlies, reliģija ir tikai tas, kas nāk komplektā cilvēka dzīvesveidam. Zini Dona dziesmu "My religion is freedom"? Nē? Noklausies. Visādā ziņā, es šo dziesmu, kaut vai tikai nosaukumu, attiecinu uz sevi. Re, es nonācu pie devītā soļa: Apzinies, kam tu tici, kādai reliģijai seko. Nemētājies no vienas uz otru, nestāsti visiem, ka netici Dievam, ja patiesībā mājās katru vakaru skaiti lūgšanu. Nepielāgojies citiem, dari tā, kā pašam patīk. Reliģija ir katra paša darīšana, nejēdzīgi man liekas tas, ka rodas kari reliģiju dēļ. Jēziņ, kāda starpība, kādam dievam katrs tic? So, visbeidzot, es nonāku pie pēdējā, desmitā soļa: Sagaidi savu laimi ar atplestām rokām. Nepalaid to garām, izmanto visas iespējas. Un pats galvenais - neko nenožēlo. Nožēla tevi bremzēs. Dzīvo te un tagad, skaties nākotnē tikai tā virspusēji, dzīvo laimīgi tagad. Ja šis viss tevi nepārliecina par to, kas ir laime, es labprāt vēl par to padiskutētu, man ir vēl daudz, ko teikt, tikai tagad nav laika vairs izteikties.

Tātad, atā, es ceru, ka tu esi ļoti, ļoti laimīgs. (: