..Mani stāsti pārsvarā top no maniem sapņiem..
Auksta ziemas diena. Viņa salst pieturā, gaida autobusu. `Nu, kad viņš beidzot atnāks?` viņa šķendējās. Kad beidzot autobuss ir klāt, Viņa iekāpj un samaksā. Autobuss pilns. Nevienas brīvas vietas. Bet neviens arī nestāv kājās. Visi aplūko tikko ienākušo meiteni, kas vienīgā stāv kājās. `Hei, nāc, sēdies!` Balss nāk kaut kur no apakšas. Balss īpašnieks ir smuks čalītis ar pusgariem, brūniem matiem, burvīgi brūnām acīm, piemīlīgu smaidu, rūtainā vējjakā, džinsos un kedās. Uz brīdi Viņai aizraujas elpa, taču meitene attopas un uzsmaida, tad atsaka: `Nē, paldies, pastāvēšu.` `Var jau arī klēpī sēdēt,` puisis smejoties attrauc un ieskatās Viņai tieši acīs. Viņa samulst, iesmejas un paskatās, cik pulkstens. Jābrauc vēl diezgan ilgi, bet Viņa nemaz īpaši negrib kāpt ārā. Ik pa brīdim Viņa saskatās ar apburošo džeku un nedaudz piesarkst. Nākošajā pieturā izkāpj večiņa, kas sēdējusi puisim blakus. Viņš pārsēžas pie loga un uzsmaida meitenei. Viņa apsēžas un neviļus pārliek kāju pāri kājai. Tad pamana un fiksi saliek kājas kopā. Aizdomājas. Tad pamana, ka puisis viņai kaut ko prasa. `Piedod, ko tu teici?`viņa vainīgi jautā. `Es tikai jautāju, kā tevi sauc?` `Āām, es esmu Estere.* Un tu?` `Dereks.* Prieks iepazīties.` Viņš pastiepj roku, lai paspiestu, Viņa pastiepj pretī. Negaidot viņš noskūpsta meitenes roku. Abi smejas. Brīdi viņi klusē. Viņa atkal paskatās pulkstenī, uzraksta īsziņu draudzenei, ka šodien pie tās neies. `Negribas,` meitene nodomā un nobloķē taustiņus. Taisās ielikt telefonu somā. `Paga,` Dereks* viņu aptur. `Pie reizes. Iedosi man savu numuru?` `Ha, kāpēc tev vajag manu numuru?` `Un kā tu domā?` viņš šķelmīgi Viņai uzsmaida un piemiedz ar aci. `Nu labi. Pasaki savējo, es uzzvanīšu.` `OK. 2*******. Man atkārtot?` `Nē, labāk izņem telefonu.` Viņa iesmejas un ieraksta vārdu `Dereks*` telefona katalogā. Viņš ieraksta `Estere*` Abi uzsmaida viens otram. Tad jau nemanot pienākusi Viņas pietura. Izrādās, ka viņam jāizkāpj turpat. Tiek noskaidrots, kur katrs dodas. Atlikušo dienu abi pavada pilsētā kopā. Iepērkas, sēž kafejnīcā, iegriežas grāmatu veikalā, jo Viņa grib nopirkt dāvanu mammai. Mājās abi dodas kopā, ar autobusu, protams. Atvadoties viņš Viņu noskūpsta. Tā, pa īstam.
Ceru nosapņot turpinājumu...)))
*vārdus es izdomāju, tiem nav nekāda sakara ar īstiem cilvēkiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru