30.12.09. [sapnis]

           Lidosta. Viņa atvadās no ģimenes, nopūšas un dodas uz lidmašīnu. Ir piepildījies viņas sapnis - 10.klasē viņa mācīsies ASV. Priecīgs satraukums, bet nedaudz arī bail, jo šis ir viņas pirmais lidojums, jo no Latvijas būšot tikai vēl 1 cilvēks un laikam pat zēns. Jo viņai nav ne jausmas ne par ko. Viss ir jauns un viņai vienmēr ir bail no nezināmā. Lidmašīna ir jauna, mīksti krēsli, viņa atrod savu vietu. Pagaidām lidmašīna ir pustukša, vieta blakus meitenei vēl nav aizņemta. `Ceru, ka tā arī paliks,` viņa domā. Nez kāpēc negribas sēdēt nevienam blakus. Viņa pamazām apskata pasažierus, kas jau ieņēmuši vietas un tos, kas vēl tikai iekāpj. Vieta blakus vēl joprojām tukša. Stjuarte nolasa pēdējo paziņojumu par iekāpšanu. Kad jau liekas, ka durvis taisīs ciet, pēkšņi pa tām ieskrien......viņas klasesbiedrs?! Un dodas tieši uz brīvo vietu viņai blakus. `Kristian*?` `O, čau. Zināju, ka būsim vienā lidmašīnā.` Uzsmaida viņai. `Neko nesaprotu.` `Nūu, tu noteikti zini, ka no Latvijas izvēlējās tikai 2 skolēnus.` `Nevar būt. Tu?` `Mhm.` `Gosh. Kaut kas nenormāls.` `A kas, tev pretenzijas ir?` Kristians* smejas, meitene sāk smieties līdzi. `Bet kāpēc tu zināji, ka es braucu, bet es nezināju par tevi?` `Nu, tu jau Dārzai pateici sen, ka brauksi, bet es pateicu tikai vakar. Par tevi jau visi zināja, bet par mani - tikai tuvākie.` `Wow. Bet tomēr tas ir dīvaini.` `Nu, ir nedaudz. Bet man pat tā liekas foršāk. Vismaz 1 pazīstams cilvēks.` `Mjā. Laikam.` Viņa nevarēja saprast, ko darīt. Vai priecāties, vai tēlot, ka nekas nav mainījies? Jo viņa bija ļoti pārsteigta, parasti taču Kristians* viņai pievērsa uzmanību tikai tad, kad vajadzēja kaut ko norakstīt vai aizņemties. Bet te - pļāpā kā ar labu draugu. Varbūt tikai tāpēc, lai nebūtu vientuļi sākumā? `Pēc tam ar kādu citu sadraudzēsies, par mani nemaz negribēs dzirdēt,` meitene nedaudz skumīgi domāja. Jo viņa nekad netaisās atzīties, pat sev ne, ka viņai jau sen Kristiāns* patīk. Bet tas tā. Čšš. Pašlaik zēns viņai stāstīja par to, ka pieteicies atlasei tāpēc, ka dzirdējis, ka viņa jau dabūjusi vietu, ka sen jau gribējis mācīties ārzemēs, ka gribot iegūt labu izglītību. Viņa klausās un netic savām ausīm. `Domāju, ka pazīstu Kristianu* labi, bet, liekas, ka neko neesmu par viņu zinājusi,` viņa domā. Bet Kristians* turpina stāstīt, arī viņa iesaistās sarunā..

Un beigas bija..jā, jā, protams, laimīgas.. :)

*visi cilvēku vārdi ir izdomāti, tiem nav nekāda sakara ar reālo dzīvi.