there`s no question. to be, of course.

domāju daudz. uzzināju, ka vienam jaukam cilvēciņam jau ir draudzene. nē, es neskumstu. vienkārši žēl. viņa. ha. bet tas nav vienīgais, par ko domāju. vēl domāju par blogu ierakstiem, kas man vēl šodien jāizlasa, par kanēļbulciņām, ko gribu sestdien cept, par dzīvi vispār un kopumā. ieliku savu stāstu, nu to, kas `iedvesmā`, draugos. esmu jau laikam tāda, ka gaidu atzinību. atzinības īpaši nekādas nav. un arī tāpēc gribas savu stāstu izņemt. ja vien to varētu. laikam nav īpaši labs. žēl. man gan likās, ka beidzot ir kāds, ko var publicēt. umm. darvas piliens manā dzīves medus burciņā.

`Nav citu zāļu pret dzimšanu un nāvi,

kā priecāties par laiku starp tām.`

/Dž.Santajana./

tikko izlasīju ideālu stāstu no, liekas, ideālas, meitenes. skaista, talantīga, utt. viņai pietiek laika vēl rakstīt stāstus d/b grupā. apbrīnoju. man neskauž, nē. skaudība nav laba lieta. bet es vienkārši priecājos, ka, ja mana dzīve nav tāda, kādu es to vēlētos, tad vismaz kādam dzīve ir superīga. bet var jau būt, ka es tik daudz ko neizprotu un, iespējams, viss ir savādāk. vienkārši citi varbūt savas emocijas izliek tikai, liekot ciest savu stāstu varoņiem. es esmu pārāk emocionāla, lai paturētu visu pie sevis vai rakstītu. es to izkliedzu vienkārši kādam, kaut vai telefonā, bet man vajag izrunāties. oh, my, man tā sāp galva. palasīšu vēl blogus un došos. pildīt mājasdarbus, jā. tie arī vēl.